Latvijas un Vietalvas apkaimes vēstures raksti- no senvēstures līdz 20. gadsimta nogalei

Pirmā piensaimnieku biedrība Vietalvas apkaimē. 1912. - 1940. 

Kopmoderniecības "Bites" izveidošana

      20. gadsimta sākumā Latvijas lielākajā daļā un arī Vietalvas novadā piena pārstrāde vēl atradās muižu pārziņā, taču pakāpeniski no muižniekiem neatkarīgie saimnieki sāka domāt par savu pienotavu veidošanu. 1912. gada decembrī notika Vietalvas novada piensaimnieku pirmā sapulce, kurā Odzienas un Vietalvas pagastu saimnieki nolēma veidot savu kopmoderniecību (kooperatīvo pienotavu), kura oficiāli tika nodibināta 1913. gadā.    Četrpadsmit novada saimnieki kļuva par biedriem - dibinātājiiem, kuri par jaunizveidotās 1. Vietalvas - Odzienas piensaimnieku biedrības "Bites" valdes priekšsēdētāju ievēlēja enerģisko saimnieku Kārli Miķeli Pauliņu no Odzienas „Mazpāvuliņiem”, bet par pirmo pienotavas vadītāju iecēla Jāni Jenti no Vecgulbenes.

  

Pirmā pienotavas ēka "Bitēs" 1914. gadā

Pienotavu ierīkoja īrētās telpās - Pētera Mūrnieka vecajā veikalā Odzienas pagasta „Bitēs” (ēkas īpašnieks bija vietējais lauksaimnieks Augusts Bite, tāpēc kopmoderniecība tika nosaukta viņa māju vārdā). Lai varētu iegādāties piena pārstrādes mašīnu ar tvaika dzinēju kopmoderniecība paņēma kredītu no Valsts Zemes bankas. Pienotava uzsāka darbu 1914. gada augustā. Piensaimnieku biedrības Bites biedru skaits strauji auga, un pienotava vairs nespēja pārstrādāt piegādāto pienu, tāpēc 1916. gadā tika nolemts, ka jāceļ jauna pienotavas ēka. Tomēr šo nodomu izjauca 1. pasaules karš un pēckara saimnieciskā krīze.

 

Jaunā pienotava neilgi pirms būvniecības pabeigšanas

Piensaimnieku biedrības "Bites" valdes pirmais priekšsēdis Kārlis Pauliņš 1912. gadā

 

Pēc četrus gadus un trīs mēnešus ilgā ārkārtīgi postošā pasaules kara beigām, 1918. gada 18. novembrī neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas un pēc tam pusotru gadu ilgušā Latvijas neatkarības kara, uz vairākiem gadiem Latvijas pilsētās un laukos iestājās dziļa demogrāfiskā un ekonomiskā krīze. Arī turīgiem latviešu saimniekiem un viņu kooperatīvajām lauksaimniecības biedrībām neklājās viegli. Tāpēc tikai 1927. gadā tika pabeigta "Bites"pienotavas ēkas jaunbūve. Tā bija viena no vismodernākajām piena pārstrādes ēkām visā Latvijā,- celta pēc jaunāko Dānijas pienotavu parauga ar kupolveidīgiem griestiem piena pieņemšanas un mašīnu telpās, kā arī sviestnīcā. No Dānijas “Silkeborg” firmas tika piegādātas arī modernas piena pārstrādes mašīnas.

1927. gadā „Bišu” pienotavā (to tagad vadīja Jānis Varkals) tika pārstrādātas 1332,41 tonnas piena. Tajā pašā gadā piensaimnieku biedrībā jau bija 74 biedri. Pienu piegādāja arī 81 biedrībā nesastāvošs piensaimnieks (uz „Bitēm” pienu ar zirga pajūgu veda pat no desmit kilometru attālās Odzienas „Jaunāsmuižas”). 1938. gada 1. janvārī piensaimnieku biedrības nekustamā īpašuma vērtība bija 73 157 latu, bet inventāra un iekārtu vērtība sastādīja 63 044 latus.

 

 

 

"Bites" pienotava biedrības 25. gadu jubilejā 1938. g. vasarā

 

Laikā līdz 1940. gadam Vietalvas novadā darbojās vēl divas piensaimnieku kooperatīvās biedrības. Vietalvas un Sausnējas pagastu zemnieku kooperatīvā “Vesetas piensaimnieku sabiedrība” atradās blakus Vesetas spēkstacijai pie abu pagastu robežas, tās dibinātājs un valdes priekšsēdētājs bija sausnējietis Pēteris Šīrons (21.01.1871. Sausnējas pagastā - 20.08.1939.) un pienotavas vadītājs-  Andrejs Plāte).   Bijušās Odzienas muižas centrā pie dīķa blakus ūdensdzirnavām atradās 2. Odzienas piensaimnieku biedrība (vadītājs Georgs Princis, senākais muižas moderniecības pārzinis). 

Vesetas piensaimnieku biedrības ēka 20.gs. 30. gadu sākumā

 

Andris Rūtiņš, vēsturnieks

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Staburags 2009. gadā.