pirmdiena, 2013. gada 24. jūnijs

ANTONA GEDUŠA NACIONĀLO PARTIZĀNU VIENĪBA


Andris Rūtiņš, vēsturnieks

LĀČPLĒSIS ANTONS GEDUŠS 
UN VIŅA NACIONĀLO
 PARTIZĀNU VIENĪBA 

Antons Antona dēls Gedušs (05.05.1899- 1951) no Līvānu pagasta Turku ciema Tilta Gedušiem par varonību Latvijas Atbrīvošanas karā 1919.- 1920. gadā tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Neatkarīgās Latvijas laikā Gedušs dienēja robežsardzē un darbojās aizsargu organizācijā. 

      Antons Gedušs kāzu dienā Latvijas armijas kaprāļa formā


Vācu okupācijas laikā viņš bija policists, Līvānu pagasta Kirupes tilta apsardzes posteņa priekšnieks. Vēlāk A.Gedušu mobilizēja Vācijas armijā, un Latviešu robežapsardzības pulka sastāvā viņš sargāja Latvijas austrumu robežu no sarkanajiem partizāniem, sasniedzot  vada virsseržanta dienesta pakāpi.
1944. gada rudenī, kad Robežsargu  pulks caur Jēkabpils apriņķi atkāpās uz Kurzemi, Gedušs to pameta un devās uz dzimto pusi. Jau drīz viņš Līvānu pagastā izveidoja nacionālo partizānu grupu. kura pārsvarā uzturējās Steķu silā, un aktīvi traucēja padomju okupācijas režīma ieviešanu.

1945. gada maija beigās Geduša komandētā vienība iekļāvās Latvijas Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienībā, kurā tā paša gada oktobrī jau bija ap 1000 partizānu un 4000 rezervistu piecos apriņķos un kuras centrs atradās Līvānu apkaimē (vadītāji- Juris Rudzāts, Jānis Zelčāns, Antons Juhņevičs, Kārlis Blūms,  Roberts Timermanis, Valērija Mundure u.c.). Antons Gedušs (segvārds- Kolpaks) vadīja Apvienības 2. divīzijas Daugavpils pulka 3. bataljonu (tajā ietilpa Steķu, Rudzātu, Preiļu un Rubeņkalna rotas). LTS(p)A uzsāka īstu partizānu karu pret komunistisko okupācijas režīmu Vidusdaugavas reģionā. Arī Geduša vadītie partizāni aktīvi vērsās pret padomju varas iestādēm un aktīvākajiem komunistiem. Par īpašiem nopelniem cīņās par Tēvzemes brīvību Antons Gedušs tika apbalvots ar partizānu ordeni- III šķiras Kalpaka krustu.
Pēc tam, kad 1945.- 1946. gada ziemā čekisti sagrāva LTS(p) Apvienību un nogalināja vai apcietināja lielāko daļu tās vadītāju, „Kolpaka” vadītais bataljons turpināja cīņu pret okupācijas režīmu.
Kā var secināt no arhīvu materiāliem, no 1946. gada vasaras Antons Gedušs bija Līvānu apkaimes nacionālās pretestības kustības galvenais vadītājs un iedvesmotājs. Ļoti labi apbruņotā partizānu vienība (tajā ietilpa arī komandiera vietnieks Ernests Dārziņš, ļoti aktīvie partizāni brāļi Pēteris un Onufrijs Cakuli, Alberts Počkinieks, Broņislavs Rusiņš, Aloizs Skrūzmanis, Aloizs Bojārs un citi partizāni) asi vērsās pret latviešu tautas paverdzinātājiem- čekistiem, iznīcinātājiem un padomju varas iestāžu darbiniekiem.
Viena no ievērojamākajām Geduša vienības operācijām notika 1946. gada vasarā Skrūzmaņu purvā, kad partizāni no slēpņa apšaudīja cauri purvam nākošo iznīcinātāju vadu. Kaujā krita divi strebuki un trīs tika ievainoti (viens no tiem mira hospitālī), bet partizāni zaudējumus necieta. 1948. gada augustā Geduša grupa Skrēbeļu purvā atkal uzbruka čekistu palīgiem iznīcinātājiem, un nošāva vienu, bet ievainoja trīs strebukus. 1948. gada novembrī „Kolpaka” vadītie partizāni nošāva Daugavpils VDM (čekas) vecāko operpilnvaroto jaunāko leitnantu Larčenko un iznīcinātāju Zorinu.
Kaut arī laika gaitā daudzi grupas partizāni tika apcietnāti nodevību un čekas specaģentu darbību rezultātā, tā turpināja aktīvu cīņu līdz piecdesmito gadu sākumam (cik zināms, pēdējie Geduša grupas partizāni- brāļi Onufrijs un Pēteris Cakuli  gāja bojā tikai 1956. gadā).

1950. gadā daļa no atlikušajiem grupas cīnītājiem no Skrēbeļu purva un Steķu sila pārcēlās uz Gaiņu purvu, kas atrodas Līvānu un Vīpes pagastu teritorijā. Kā stāsta kāds zinātājs, tad tieši šī purva Vīpes pusē- netālu no Neretas upes pietekas Neretiņas- 1951. gada rudenī sadursmē ar čekistiem gāja bojā varonīgais Lāčplēsis Antons Gedušs. LPSR VDK arhīva dokumentos rakstīts, ka tas ir noticis Krustpils rajonā 1951. gada 26. oktobrī (tiesa, daži partizānu atbalstītāji stāsta, ka A.Gedušs kritis Vīpes pusē tikai 1953. gadā). Viņa atdusas vieta pagaidām nav noskaidrota…

1 komentārs:

  1. Ļoti interesanti uzzināt kautko vairāk par saviem seņčiem, jo īpaši par tik nozīmīgu personu, kāds ir bijis manas vecmammas brālis Antons Gedušs. Es ļoti gribētu uzzināt ko vairāk, ja tas ir iespējams. Vai ir iespēja kautkā sakontaktēties?

    AtbildētDzēst