Vietalvas apkaimes laika zīmes-
galvenie vēstures fakti īsumā
galvenie vēstures fakti īsumā
Senlatvija
līdz 13. gadsimta sākumam
Vietalvas apkaime ir apdzīvota jau vidējā
dzelzs laikmetā, ko apliecina daudzie senlietu atradumi dažādās vietās un
Vietalvas Puduļu pilskalns- senlatviešu pils vieta.
1361.
gadā
Rīgas arhibīskaps Promolds (Promoldt) dāvina Vietalvas (Wehtel) un Odzienas
(Odensee) muižas savam vasalim bruņiniekam fon Tisenhusenam (Tiesenhusen,
vēlāk- Tiesenhausen), vācu krustnešu pēctecim un viņa mantiniekiem. Tā ir pirmā
reize, kad Vietalva minēta vēstures avotos.
1442.
gadā
tiek uzcelta pirmā koka baznīca, kas piederēja pie Ērgļu (Erlaa) katoļu
draudzes.
1671. gadā tiek uzcelta
jauna koka baznīca, kura piederēja pie Kalsnavas (Kalzenau) luterāņu draudzes.
1678. gadā zviedru
laikos Vietalvā pirmoreiz tiek ierīkota skola latviešu bērniem, kura bija viena
no pirmajām latviešu lauku skolām visā Latvijā.
18.
gadsimta otrajā pusē,
kad Vidzemē, kura Lielā Ziemeļu kara rezultātā tika iekļauta Krievijas impērijas
sastāvā, pastāvēja ārkārtīgi smagi feodālās dzimtbūšanas spaidi, daudzi
vietalvieši un odzienieši piedalījās vairākos latviešu dzimtcilvēku dumpjos,
t.sk. lielajos Galvasnaudas nemieros.
No
1814. gada līdz 1817.
gadam tiek uzcelta jaunā Vietalvas luterāņu
mūra baznīca, kura ir tam laikam neparasti liela (ar 400 sēdvietām un līdz 600
stāvvietām), un ir būvēta Vidzemei neraksturīgā arhitektūras stilā ar apaļu
zvanu torni.
1841.-1850. gadā ir uzcelta
Odzienas muižas pils, kura ir izteiksmīgs eklektiskās arhitektūras paraugs (pils
celtnē ir iekļauti vairāku arhitektūras stilu- neogotikas, neoklasikas,
romantisma u.c. būvnieciskie elementi).
1865.
gadā
pirmo reizi tiek izveidotas Vietalvas un Odzienas pagastu pašvaldības- sabiedrības
ievēlētie tautas vietnieku pulki.
1870. gada pavasarī
Vietalvas apkaimē aizsākas latviešu nacionālā atmoda. 10. (22.- pēc jaunās laika skaitīšanas) maijā tiek izveidota Vietalvas Dziedātāju (vēlākā Labdarības)
biedrība, kuras vīru koris piedalās jau 1. Vispārējos Latviešu Dziedāšanas
svētkos 1873. gadā.
1881. gadā 2. Vispārējos
Latviešu dziedāšanas svētkos Vietalvas jauktais koris piedalās ar izciliem
panākumiem, uzvarot dziesmu karā un saņemot 1. godalgu- Sudraba liru.
1885. gadā tiek uzcelts
Vietalvas Labdarības biedrības nams, kas ir pirmā latviešu sabiedriskā celtne
Latvijas laukos. Tajā koncertēja gan Vietalvas koris, gan viesu kori no plašas
apkārtnes, biedrības namā notika vietējās teātra trupas mēģinājumi un izrādes,
kā arī viesizrādes, tāpat tika rīkoti dažādi izglītojoši pasākumi un arī
balles.
1885.- 87. gadā sākas Vidzemes latviešu skolu pārkrievošana;
drīzumā, krievu ierēdņu spiesti, no Vietalvas aiziet nacionālās atmodas līderi.
Vietalvieši ir vīlušies nacionālajā kustībā, un pamazām pievēršas no
Rietumeiropas ienākošajām utopiskā sociālisma un marksisma- Jaunās strāvas
idejām.
1905. gada sociāli nacionālā revolūcija Vietalvas apkaimē sit augstu vilni,
notiek daudzas demonstrācijas pret konservatīvajiem vācu mācītājiem un
muižniekiem. Tiek nodedzināta Odzienas pils un vairākas citas apkaimes
muižnieku pilis. Sekojošās soda ekspedīcijās tiek nogalināti un notiesāti ar
cietuma un katorgas sodiem daudzi revolūcijas dalībnieki no Vietalvas apkaimes,
daļa aktīvāko revolucionāru emigrē uz Rietumeiropu.
Jauns
pacēluma vilnis ir 1915. gads, 1.
Pasaules kara laiks, kad Krievijas impērijas karaspēka sastāvā tiek izveidoti
latviešu strēlnieku bataljoni (vēlāk pulki), kuros iestājas daudzi vietalvieši
un odzienieši, lai ar ieročiem stātos pretī vāciešiem, kuri tik ilgus gadsimtus
ir apspieduši mūsu tautu.
Pēc
neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšanas sekojošajās Brīvības cīņās pret
boļševiku, kā arī vācu- krievu karaspēkiem 1919.-
1920. gados piedalās ļoti daudzi mūsu novadnieki, par izcilu varonību 9 no
tiem tiek apbalvoti ar augstāko Latvijas Republikas militāro apbalvojumu-
Lāčplēša Kara ordeni.
